Šai rudens koku zeltainā rūsā
deg ugunī kļavas un pakalni klusē.
Mirdz meži un sili zeltā un varā,
un kvēlums šāds dīvainu brīnumu dara.
Tu staigā caur klusuma apdvesto mežu -
nu gluži kā jaunu un gluži kā svešu.
Un mirdzuma savāda pilnas tev acis,
kā būtu šo oktobra spožumu vācis.
Un zaigainums neparasts lapotnēs kvēlo
un kritušās lapās sveic vakaru vēlo,
bet rudeņa saule vēl zvīļo tev pāri,
kaut zvaigznes pirmās jau uzdzirkstī vāri.

Rudens

Kad slapjās ielās rudens auka
Kā dzirkstis kļavu lapas nes,
Par tavu rudenīgo laimi
Un savu mieru baidos es...
Iet meitene ar mārtiņrozēm ,
Zib laka kurpes spīdīgās,
Zem kājām lapas čaukst:-Jel neej!-
Bet neklausa tām spītīgā.
Iet meitene ar mārtiņrozēm,
Pūš auka palsā apmetnī,
Zem kājām asfalts dun:-Jel neej!-
Bet nesadzird to apmātā.
Iet meitene ar mārtiņrozēm,
Sīks lietus liepās čubinās,
Čukst lāses lūdzoši:-Jel neej!-
Bet viņu nepielabināt.
Iet meitene ar mārtiņrozēm,
Kā savā laikā gāju es,
Un slapjās ielās rudens auka
Kā dzirkstis kļavu lapas nes.
/Ārija Elksne/



Ar siltu saules staru sākas diena,
Ar gaišumu, kas manā sirdī mīt,
Un nav ne minūtes, ne stundas pat ne brīža,                        
Kad skumjas rudens vaigā pamanīt.
Ar siltu saules staru vadu dienu,
Ar gaišumu, ko gribu citiem dot,
Lai nav ne minūtes, ne stundas, pat ne brīža,
                                Lai skumjas pazūd, pat tās nemanot!

Rudens-atvasaras noskaņas

Zelta rudens ienācis ir klusiKrāšņo kļavu lapu čabatās,Zīles ozols kuro stundu skaita mulsiSavu zaru nebeidzamās kabatās.